Pat gardākais ābols sākas ar ideju. Rozā pumpurs ar paukšķi pārtop baltā ziedā, kas pieņem formu, materializējas, iegūst krāsu, smaržu un sārtumu tur, kur pieskārušies saules stari.
Līdzīgi ir ar telpām - tās sākas kā grafīta līnijas uz balta papīra, līdz pārtop par arhitekta vīziju ziedošā pļavā. Pēc tam rīb un dūc mūsdienīgas iekārtas, lai dotu vietu ainavai, plānojumam un interjeram.
Un pašās beigās, siltu krāsu pieskāriens piešķirt pēdējās nianses - telpas kļūst par mājām. Zieds - par augli. Viesi - par iemītniekiem.
 |
|
Zane Tetere
(OpenAD arhitekte):
Mājas ir piepildītas ar atmiņām, gaišu noskaņu un pozitīvām gaidām. To neatņemama sastāvdaļa ir ģimenes locekļi, kas mājas sajūtu var radīt jebkur.
|
|
 |
|
Edgars Neilands
(Labie Koki projekti vadītājs):
Īpašu māju sajūtu dārzā ienes vecas ābeles – tās palīdz sajust gadalaiku maiņu ar savu agro un krāšņo ziedēšanu, ar sīvo vasaras ābolu garšu un saldo rudens ābolu smaržu, ar silto plātsmaizi svētdienas launagā un ķeburaino siluetu ziemas klusumā.
|
|
 |
|
Inga Akmentiņa-Smildziņa
(Latvijas vecāku organizācijas Mammāmuntētiem.lv vadītāja, trīs bērnu māmiņa):
Bērnu pļāpāšana, smiekli un daždien spītīgie “nē”, svaigu ogu rotāta siera kūka, ko slavē vīrs un kuras smarža pārņēmusi katru kaktu, uz sienas dejojoši saules zaķēni, suns, kas brīžam iekrācas vai uzmana, vai kas labs nenokritīs uz grīdas. Tās ir manas mājas, manu māju laimīgā sajūta.
|
|
 |
|
Anna, 11 gadi:
Es gaidu, kad pie mums atbrauks vecmāmiņa, jo viņa vienmēr cep pankūkas. Tās ir ļoti garšīgas. Ja tā padomā, tad mūsu mājās viss ir garšīgs.
|
|
 |
|
Valters, 7 gadi:
Dažreiz mamma un tētis pēc darba ir tādi noguruši. Es gribētu, lai viņi, kad atbrauc mājās, biežāk smejas. Tāpēc man visvairāk patīk brīvdienas, kad mēs – visa ģimene – sēžam dīvānā, lielajā istabā un skatāmies kādas multfilmas vai komēdijas, smejamies, un mums ir jautri.
|
|
|
